Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta
Labklājības ministrija laika periodā no 2022. gada 7. novembra līdz 2022. gada 16. decembrim īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta”, kuras mērķis ir veicināt izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, aicināt atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un mudināt vērsties pēc palīdzības. Emocionālā vardarbība ģimenē var skart ikvienu, tāpēc Labklājības ministrija aicina – sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības.
Kas ir emocionālā vardarbība?
Viens no nepietiekami apzinātiem un grūti identificējamiem vardarbības veidiem ir emocionālā vardarbība, jo tā nerada redzamas fiziskas sekas. Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem 43% sieviešu Eiropas Savienībā (ES) ir cietušas no sava partnera emocionālas vardarbības un diemžēl Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām ES. Saskaņā ar Latvijā 2021. gadā veikto apsekojumu “Par personisko drošību un saskarsmi ar nevēlamu rīcību darba vietā, sabiedrībā, partnerattiecībās, ģimenē un bērnībā” konstatēts, ka vidēji no emocionālās vardarbības ģimenē cieš katra trešā sieviete un katrs piektais vīrietis.
Atšķirībā no parastiem konfliktiem emocionālo vardarbību raksturo tieksme pazemot un padarīt cietušo bezpalīdzīgu. Varmākam ir vēlme kontrolēt partneri, izrādīt savu varu un pārākumu, kas tiek īstenots gan verbāli, gan paužot savu attieksmi.
Visbiežāk no vardarbības cietušais par notikušo neziņos, jo neidentificēs/neatpazīs to kā vardarbību.
Arī sabiedrībā, emocionālā vardarbība tiek akceptēta kā norma. To ietekmē arī dažādi aizspriedumi un stereotipi, kas atbilst sabiedrības apziņā nostiprinājušiem uzvedības un rīcības modeļiem par sievietes un vīrieša lomu ģimenē un sabiedrībā. Arī sevis vainošana, apkārtējo nosodījums, kauns un bailes, ka neviens neticēs, ir šķērslis, kādēļ cietušais nevēršas pēc palīdzības.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par emocionālo vardarbību ģimenē, prasmi atpazīt emocionālo vardarbību, kā arī mudinātu cietušos vērsties pēc palīdzības, Labklājības ministrija aicina – Sper pirmo soli un vērsies pēc palīdzības!
Emocionālā vardarbība ir apzināti radīta emocionālā spriedze, ciešanas otram cilvēkam.
Emocionālā vardarbība ir jebkurš verbāls, emocionāls vai psiholoģisks aizskārums, piemēram, regulāra draudu izteikšana, draudēšana ar fizisku vai seksuālu vardarbību, draudēšana par bērnu atņemšanu, apsaukāšana un noniecināšana, vajāšana (izsekošana, sagaidīšana pie mājām, darba vietas, regulāra un nevēlama zvanīšana un īsziņu vai e-pasta vēstuļu sūtīšana), liegšana satikties ar draugiem un radiniekiem, personisko robežu pārkāpšana un mērķtiecīga psiholoģiskā diskomforta radīšana u.c. (Avots – Centrs Marta)
Emocionālā vardarbība pastāv gan kā atsevišķs vardarbības veids, gan vienlaikus ar citiem vardarbības veidiem (fizisko, psiholoģisko, seksuālo, ekonomisko, novārtā pamešanu). Emocionālas vardarbības veidi ir apvainošana, apsaukāšana, nepamatota vainošana, uzvedība, kas rada bailes, kaunu, trauksmi, draudēšana, iebiedēšana, ņirgāšanās, lamāšana, pazemošana, kliegšana, kā arī apzināta ignorēšana. Diemžēl katrs cilvēks savas dzīves ciklā saskaras ar emocionālo vardarbību, kuras negatīvās sekas var izpausties individuāli. Pastāv saistība starp emocionālās vardarbības regularitāti, ilgtermiņa emocionālo vardarbību un tās ietekmi uz cilvēka pašvērtējumu, raksturu.
Ja emocionālā vardarbība notiek regulāri ģimenē (piemēram, vecāks pret bērnu, partneris pret partneri), grupveidā (piemēram, klases biedru grupas pret vienu skolnieku) vai kā vajāšana (piemēram, draudu īsziņu sūtīšana, negatīvas informācijas izplatīšana), tas var radīt nozīmīgu negatīvu psiholoģisko ietekmi uz cilvēka personību. Emocionālā vardarbība ir dominēšana un otras personas kontrole, liedzot mīlestību, atzinību, cieņu, sapratni, rūpes un pieskārienus, kas ir cilvēka pamata emocionālās vajadzības. Smaga emocionālās vardarbības forma ir “klusēšanas” uzspiešana, neļaujot personai teikt, kā viņa jūtas un liedzot tiesības tikt uzklausītam.
Kur meklēt palīdzību, ja saskaries ar emocionālo vardarbību ģimenē?
Ja kādu no minētajām pazīmēm atpazīsti kā klātesošu savā dzīvē, aicinām vērsties pēc palīdzības. Emocionālās vardarbības ignorēšana vai “sadzīvošana” ar to var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un fizisko un mentālo veselību tā var izraisīt depresiju, trauksmi, pasliktināt kopējo veselības stāvokli, izraisīt sirds slimības un radīt daudzus citus traucējumus.
Ja esi cietis no emocionālās vardarbības, neklusē, bet rīkojies – vērsies pēc palīdzības!
116123 – Diennakts bezmaksas krīžu tālrunis
116006 – Bezmaksas atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem, katru dienu no plkst. 12.00-22.00, kā arī iespējams sazināties čata platformā – mājaslapā www.cietusajiem.lv
Plašāka informāciju par emocionālās vardarbības atpazīšanu, atbalsta un palīdzības iespējām iegūstama:
- Vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā
- Krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”
- Informācija un atbalsts noziegumos cietušajiem www.cietusajiem.lv
- Resursu centrā sievietēm “Marta”
- Centrā “Dardedze”
Saite uz ziņas pirmavotu: https://www.lm.gov.lv/lv/emocionala-vardarbiba-neredzama-bet-ista
