Ziņošanas kārtība par noziedzīgo nodarījumu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 386. un 387.pantu

Gadījumā, ja personas rīcībā ir konkrēta Biroja kompetencē esoša informācija par kādas (amat)personas prettiesisko rīcību, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām, kas izpaužas kā valsts amatpersonas bezdarbība, kukuļņemšana, kukuļdošana, tirgošanās ar ietekmi, prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana, vai arī, ja valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmums vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses, personai ir tiesības ar iesniegumu vērsties Birojā, norādot pēc iespējas pilnīgāku informāciju par, pieļautajiem pārkāpumiem, tostarp – identificējot attiecīgo (amat)personu un konkretizējot tās rīcības tiesiskos un faktiskos apstākļus (vēlams, pievienojot dokumentus/to kopijas, kas to apstiprina).

Bez tam, lai noskaidrotu sev interesējošu jautājumu, persona var zvanot uz Biroja informatīvo tālruni (darba dienās no plkst.08:00 līdz 16:00 uz tālruni 67356161), kur Biroja amatpersona (iesniegumu pieņemšanas jautājumos) izskaidros Biroja kompetenci, kā arī, izvērtējot tiesiskos un faktiskos apstākļus kopumā, izskaidros iespējamo tiesisko risinājumu par izveidojušos situāciju, tostarp – ja tiks konstatēts, ka personas jautājums pilnībā vai kādā daļā nav Biroja kompetencē, norādīs kompetento iestādi, kurā personai vērsties.

Turklāt iesniegumu par koruptīvu pārkāpumu persona var iesniegt:

  • personīgi darba dienās no pulkst.08.00 līdz 16.00 (Rīgā, Citadeles ielā 1),
  • pa uzticības tālruni 8000 2070 (tostarp atstājot ziņu automātiskajā atbildētājā),
  • nosūtot pa pastu (Citadeles iela 1, Rīga, LV–1010),
  • pa elektronisko pastu (knab@knab.gov.lv) brīvā formā, vai aizpildot veidlapu,
  • iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu (trauksme@knab.gov.lv),
  • bezmaksas mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”.

/Avots: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs/


Militārā policija

Atbildot uz Jūsu vēstuli, informējam, ka visa veida iekšēja informācijas aprite (jeb ziņošana), tāpat kā citi dienesta pienākumu izpildes aspekti Nacionālajos bruņotajos spēkos un Zemessardzē ir noteikti ar ārējiem un Aizsardzības ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem.

Tiešas instrukcijas par Jūsu vēstulē norādītā informācijas veida (informācijas par noziedzīgajiem norādījumiem) apriti ir atrodamas Ministru kabineta 05.10.2010. noteikumu Nr. 947 “Karavīru un zemessargu militārās disciplīnas reglamenta” 66.punktā, kas nosaka, ka “ja .. pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, vienības komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai”. Administratīvo sodu reformas ietvaros minētais normatīvais akts tiks aizstāts ar šobrīd vēl Saeimas izskatīšanā esošo likumprojektu Nr. 662/Lp13 “Militārās disciplināratbildības likums”, kura 21.panta trešajā daļā tiek plānots pārņemt iepriekš citētajam identisku regulējumu.

Resoram nepakļautu (līdz ar to iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai nepakļautu) personu informācija tiek saņemta un izskatīta Iesniegumu likuma, Oficiālās elektroniskās adreses likuma, Kriminālprocesa likuma un citu saistošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Papildus minētajam iespējams ir būtiski norādīt, ka noteiktās kārtības cita starpā aptver arī iespēju (tiesību vai pienākumu) jebkurai personai tieši vērsties un iesniegt neapstrādātu un nesistematizētu ar Jūsu minētajiem un citiem jautājumiem saistītu informāciju Aizsardzības ministrijā vai resora specializētas kompetences iestādēs (tai skaitā Militārajā policijā).

/Avots: militārā policija/


Ieslodzījumu vietu pārvalde

Informējam, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387.panta piekto daļu Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījuši apcietinātie vai notiesātie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ieslodzījuma vietās.

Savukārt, pamatojoties uz Kriminālprocesa 369.pantu, kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.

Minētās ziņas var iesniegt:

  • noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona — kā iesniegumu;
  • kontrolējošās un uzraugošās iestādes — to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā;
  • ārstniecības personas vai iestādes — kā ziņojumu par traumām, slimībām vai nāves gadījumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
  • bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas — kā iesniegumu par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem, kuru cēlonis varētu būt noziedzīgs nodarījums;
  • jebkura fiziskā vai juridiskā persona — kā informāciju par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem pati tieši nav cietusi;
  • jebkura persona par pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu — kā iesniegumu.

Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu.

Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos

  • tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;
  • tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;
  • veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;
  • veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.

Bez tam, ievērojot Kriminālprocesa likuma 370.pantu,  Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Pārvalde informē, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 95.panta pirmajā daļā noteikto –cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums un pamatojoties uz kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 1.punktu – ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var iesniegt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona – kā iesniegumu. Tādējādi, ja ieslodzītā persona uzskata, ka ir aizskartas viņa tiesības vai pastāv aizdomas, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, ieslodzītajai personai ir tiesības vērsties Pārvaldes Izmeklēšanas daļā ar iesniegumu norādot uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

/ Avots: ieslodzījumu vietu pārvalde/


Iekšējās drošības birojs

Iekšējās drošības birojs informē, ka Biroja kompetences ietvaros (saskaņā ar Iekšējās drošības biroja likuma 4.pantu), par noziedzīgu nodarījumu iespējams ziņot sekojošos veidos:

  • rakstot iesniegumu Birojam, Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, LV-1010, kuru var sūtīt gan pa pastu, gan iesniegt personīgi;
  • elektroniski parakstītu iesniegumu sūtot uz e-pastu: idb@idb.gov.lv vai elektroniski autorizējoties portālā www.latvija.lv, sadaļā “Populārākie e-pakalpojumi” izvēloties iespēju iesniegt elektronisku iesniegumu iestādei;
  • anonīmi sniegt informāciju uz Biroja informatīvo uzticības tālruni 67209055 vai elektroniski uz e-pastu: idb@idb.gov.lv.

/Avots: iekšējās drošības birojs/


Valsts Drošības dienests

Vēršam uzmanību, ka VDD ir pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests. VDD kompetence atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam aptver valsts drošības aizsardzību, valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzību un noziedzīgu nodarījumu valsts drošības jomā izmeklēšanu. Ņemot vērā tiesiskajā regulējumā noteiktās VDD funkcijas, VDD īsteno valsts politiku valsts drošības jomā.

Attiecībā uz Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu institucionālo piekritību, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387. panta otrajā daļā noteiktajam, VDD izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti tieši valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, vai citus noziedzīgus nodarījumus savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izmeklēšanu uzdevis veikt ģenerālprokurors. VDD kompetencē ir apdraudējuma novēršana valsts drošības interesēm un Satversmē nostiprinātajiem pamatprincipiem, potenciālo risku mazināšana pirms noziedzīgs nodarījums ir noticis un uzsākts.

Noziedzīgajos nodarījumos, kurus izmeklē VDD primāri netiek aizskartas indivīda intereses, piemēram, aizskārums veselībai, dzīvībai vai īpašuma aizskārums, bet gan valsts vai sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to arī cietušais attiecīgajos noziedzīgajos nodarījumos nebūs indivīds.

Par iespējamu ar valsts drošības apdraudējumu vai ar sabiedrības kārtību un drošību saistītu noziedzīgu nodarījumu var ziņot VDD, nosūtot informāciju uz elektroniskā pasta adresi: info@vdd.gov.lv. VDD tīmekļa vietnē ir norādīta kontaktinformācija saziņai ar VDD.

/Avots: valsts drošības dienests/


Valsts ieņēmumu dienests

Atbildot uz Biedrības “Skalbes” 2020. gada 8. jūlija vēstulē Nr. 101/2020 pausto lūgumu sniegt informāciju par ziņošanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par noziedzīgo nodarījumu, informējam, ka par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu vai muitas jomā ikviens var ziņot:

Informējot par pārkāpumiem, vēlams norādīt pēc iespējas detalizētu un precīzu informāciju. Piemēram, saskaroties ar aplokšņu algu izmaksu darba vietā, ziņojumā vēlams norādīt gan uzņēmuma nosaukumu un adresi, gan dienu un laiku, kad algas tiek izmaksātas. Ziņot var arī tad, ja kādā tirdzniecības vietā saņemts nepārprotams atteikums izsniegt čeku. Savukārt tad, ja izsniegtajā čekā ir aizdomīga vai nepilnīga informācija, vēlams atsūtīt tā fotogrāfiju kopā ar situācijas aprakstu. Ja rodas aizdomas par akcīzes preču kontrabandu, vēlams aprakstīt situāciju, norādot vietu, laiku un citu noderīgu informāciju, piemēram, automašīnu numura zīmes.

VID izskata visas iedzīvotāju iesniegtās sūdzības un izvērtē tās kopsakarā ar citu dienesta rīcībā esošo informāciju, tajā skaitā datiem par konkrētu uzņēmumu.

/Avots: valsts ieņēmumu dienests/