Chat with us, powered by LiveChat

Kā saprast/atzīties pašam sev vai esi cietis(-usi)

Dzīvē var nākties saskarties ar dažādām situācijām, kas cilvēkos izraisa dziļus pārdzīvojumus, rada izmisuma sajūtu vai vienkārši liek justies slikti – šīs negatīvās sajūtas nevajag ignorēt.

Atzīšanās sev pašam, ka esat cietis, noteikti nav vājuma pazīme vai kas tāds, par ko vajadzētu kaunēties. Tas ir tikai pirmais solis uz to, lai spētu meklēt un pieņemt palīdzību, lai sāktu justies labāk. Atcerieties, ka lēmums kriminālprocesa ietvaros par Jūsu atzīšanu par cietušo nekādā gadījumā nav iemesls tam, lai Jūs pats sev atzītu, ka esat cietis.

Var minēt vismaz dažus traumējošus gadījumus, kuru piedzīvošana jebkuram cilvēkam var likt justies slikti:

  • aplaupīšana
  • pazemošana
  • izvarošana
  • piekaušana
  • tuva cilvēka nāve
  • auto avārija
  • ugunsgrēks
  • sprādziens

Pastāv dažādas negatīvas sajūtas un izpausmes, ko cietušie bieži vien mēdz izjust pēc šādiem traumējošiem gadījumiem:

  • izvairīšanās no situācijām, vietām un citiem atgādinājumiem – skaņām, smaržām, kas atkal atgādina notikumu;
  • izteikts stress vai panikas lēkmes, ja nākas saskarties ar lietām, kas simbolizē vai atgādina par notikušo;
  • notiek atkārtota vai uzmācīga notikuma pārdzīvošana no jauna – jeb t.s. flashback – atmiņu uzplaiksnījums, kura brīdī atkal it kā var redzēt tēlus, dzirdēt skaņas. Emocijas ir tikpat spilgtas kā pārdzīvojuma brīdī;
  • grūtības iemigt, uzturēt miegu, murgi;
  • viegla nogurdināmība, galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, dažādas sāpes ķermenī bez fiziska iemesla.
  • ilgstoši ir nomākts, depresīvs garastāvoklis;
  • cilvēks var kļūt emocionāli nejūtīgs, rasties sajūta, ka iekšienē esi „sastindzis vai miris”;
  • rodas vēlme aizmirsties biežāk nekā agrāk, jūs lietojat alkoholu, narkotikas vai medikamentus. Pie tam reibuma stāvoklī ar pārdzīvoto saistītās emocijas saasinās;
  • rodas paškaitējoša, sevi ievainojoša uzvedība;
  • cilvēkam ir apdraudētības izjūta, bailes, apjukums, aizdomīgums;
  • iestājas seksuālā disfunkcija;
  • var būt ēšanas traucējumi;
  • parādās aizkaitināmība, ātras dusmas;
  • pastāv grūtības koncentrēties;
  • mazinājusies interese par nozīmīgām aktivitātēm, pēkšņs emocionāls vēsums pret sev tuviem cilvēkiem, vēlme izolēties vai izolēšanās no cilvēkiem;
  • nespēja atsaukt atmiņā kādus svarīgus traumas aspektus;
  • iepriekšminētās sajūtas un izpausmes var izpausties ilgāk par 1 mēnesi.

Ja kādu no norādītajām sajūtām vai izpausmēm varat attiecināt uz sevi:

  • iespējams, notikušais uz Jums atstājis ārkārtīgi spēcīgu iespaidu un bijis priekš jums ļoti smags;
  • varētu būt lietderīgi vērsties pēc padoma pie cilvēkiem, kam ir ilga pieredze palīdzības sniegšanā līdzīgos gadījumos;
  • klikšķinot šeit, Jūs varat uzzināt vairāk par Jums pieejamo palīdzību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka, piedzīvojot traumatisku notikumu, arī šīs sajūtas un izpausmes nebūt nav obligāts priekšnoteikums tam, lai sevi uzskatītu par cietušo – iespējams, ka esat spējis tikt galā ar pārdzīvojumiem savādāk, paša spēkiem vai ar tuvinieku atbalstu.

Neatkarīgi no tā, vai uz sevi attiecināt vai neattiecināt kādu no norādītajām sajūtām un izpausmēm, atceraties:

  • nevienam cilvēkam nav tiesību Jūs pakļaut traumatiskiem gadījumiem;
  • ja Jūs aplaupa, pazemo, izvaro, piekauj vai kā citādi nodara pāri un liek ciest, Jums vajadzētu par notikušo ziņot policijai;
  • iespējamais pāridarītājs var būt gan svešinieks, gan radinieks, paziņa vai cits tuvs cilvēks – Jums nav jāsamierinās ar nodarījumu, lai arī kurš būtu iesaistīts notikušajā.

Klikšķiniet šeit, lai uzzinātu vairāk par ziņošanu policijai.

cietušajiem.lv