Chat with us, powered by LiveChat

Kādu iespaidu noziedzīgs nodarījums atstāj uz cilvēkiem

Lai gan notikums jau ir pagājis, cilvēks turpina izjust vai arī sāk izjust pēc kāda laika spēcīgu emocionālu un / vai fizisku reakciju uz notikušo. Reizēm šīs reakcijas parādās uzreiz pēc traumējošā notikuma. Reizēm tās var parādīties dažas stundas vai dienas vēlāk. Un atsevišķos gadījumos līdz reakcijas izpausmēm var paiet nedēļas vai mēneši. Kā pārvarēt stresu, kas mūs traumē? – Svarīgi ir turpināt dzīvot un meklēt palīdzību, lai pārvarētu pēc traumas emocionālās un fiziskās reakcijas.

Profesionālu psiholoģisku palīdzību variet saņemt Krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”, zvanot pa diennakts Krīzes telefonu 67222922 vai 27722292.

Stresa reakcijas pazīmes un simptomi var saglabāties dažas dienas, dažas nedēļas vai mēnešus un reizēm arī ilgāk – tas atkarīgs no traumējošā notikuma smaguma pakāpes. Līdz ar to var rasties problēmas gan attiecībās ar citiem, gan darba un ikdienas pienākumu veikšanā, gan citās nozīmīgās cilvēka funkcionēšanas jomās. To dēvē par Pēctraumas stresa sindromu.

Stresa reakcijas var pārvarēt vieglāk un ātrāk, jūtot tuvo cilvēku izpratni un atbalstu. Tomēr reizēm traumējošais notikums var būt tik smags, ka tā seku pārvarēšanā ir nepieciešama profesionāla konsultanta palīdzība. Tas nenozīmē, ka cilvēks ir nenormāls vai vājš. Tas vienkārši norāda, ka notikušais ir atstājis pārāk spēcīgu iespaidu, lai cilvēks tiktu galā paša spēkiem.

Pēctraumas stresa sindroma pazīmes:

  • Regulāras uzmācīgas domas, sapņi un atmiņas par traumējošo notikumu, atkārtoti redz notikušo acu priekšā
  • Izteikts stress, ja nākas saskarties ar lietām, kas simbolizē vai atgādina notikušo
  • Trūkst intereses par nodarbībām, lietām, kas līdz traumai ieņēma būtisku vietu cilvēka dzīvē
  • Atsvešinātības izjūta, nespēja izjust emocijas, bieži – nespēja būt mīlošās, tuvās attiecībās
  • Neadekvātas reakcijas uz apkārt notiekošo, aizkaitināmība, dusmu lēkmes
  • Miega traucējumi
  • Viegla nogurdināmība, galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, dažādas somatiskas sāpes bez fiziska iemesla
  • Apgrūtināta koncentrēšanās, abstraktā domāšana, problēmu risināšana un lēmumu pieņemšana, atmiņas traucējumi
  • Apdraudētības izjūta, bailes, apjukums, aizdomīgums
  • Vainas izjūta par notikušo vai citu vainošana
  • Krasas izmaiņas sociālās aktivitātes līmenī (gan samazināšanās, gan palielināšanās)
  • Pastiprināta alkohola vai citu apreibinošo vielu lietošana.

Ko variet darīt:

  • Neuzskatiet sevi par nenormālu – visas šīs reakcijas ir normālas!
  • Strukturējiet savu laiku, nodarbiniet sevi – saplānojiet dienas notikumus, lai variet izdarīt maksimāli daudz, bet ne pārstrādāties; lai variet izdarīt tik daudz, lai vakarā nenožēlotu veltīgi nosēdēto laiku.
  • Cik vien iespējams, turieties pie ierastās dienas kārtības – pieradums var ļaut atgūt sajūtu, ka vēl joprojām ir stabilas un vērtīgas lietas Jūsu dzīvē.
  • Radiniet sevi pie domas, ka notikumiem vienlaikus dažādi cēloņi un dažādi risinājumi. Lai spētu tikt galā ar gūzmu informācijas, cilvēka psihe visu vienkāršo, bet vienkāršojot, mēs pazaudējam daudz būtiskas informācijas.
  • Runājiet ar citiem, dalieties savās jūtās – sarunas var būt labākās zāles; galvenais ir atrast savu uzticības personu – tuvinieku vai tuvu cilvēku, mācītāju vai psihoterapeitu.
  • Dodiet sev regulāru un noteiktu laiku pārdzīvojumiem, neizplūstot un neapspiežot tos. Atrodiet katru dienu brīdi sev, kad ieklausīties savās sajūtās un ļaut vaļu savām emocijām. Tad atgriezieties atpakaļ pie ikdienas darbiem un ziniet – Jums atkal būs iespēja pievērsties saviem pārdzīvojumiem.
  • Atrodiet tādu nodarbošanos, hobiju, kas liks jums būt sociāli aktīviem un iet ārpus mājām. Nav jāmeklē aizraušanos uz mūžu, vienkārši var būt Jūs jau sen gribējāt pamēģināt ko jaunu vai sen aizmirstu.
  • Rakstiet dienasgrāmatu – varēsiet pat „izrakstīties cauri” bezmiegam, ja tas tagad moka – vai atrodiet kādu citu brīvā laika pavadīšanas veidu.
  • Parūpējieties par sevi – dariet jebko, kas Jums var palīdzēt justies labāk.
  • Neko būtisku savā dzīvē nemainiet, pirms nav izdevies tikt galā ar traumas radīto stresu.
  • Pieņemiet, cik vien iespējams, vairāk sīku ikdienas lēmumu – tas ļaus sajust, ka Jūs kontrolējat savu dzīvi.

Daži ieteikumi ģimenes locekļiem un draugiem:

  • Uzmanīgi klausieties – klausoties viņā Jūs viņam palīdzēsiet vislabāk – padomus visticamāk viņš dzird jau gana daudz.
  • Pavadiet pēc iespējas vairāk laika kopā.
  • Piedāvājiet savu palīdzību un uzklausiet pat tad, ja palīdzība netiek lūgta.
  • Aplieciniet to, ka viņš atrodas drošībā.
  • Palīdziet tikt galā ar ikdienas pienākumiem.
  • Ļaujiet viņam pabūt vienam.
  • Neuztveriet dusmu vai citu jūtu izpausmes personīgi.
  • Nesakiet, ka viņam ir paveicies un varēja būt ļaunāk – tā vietā aplieciniet, ka Jums ir ļoti žēl, ka kaut kas tāds ir noticis, un ka Jūs tiešām gribat saprast, būt kopā un atbalstīt.

Dzīve ir daudzveidīga, dzīve ir dažāda.
Dzīvē ir daudz pozitīvo un negatīvo lietu vienlaikus.
Ja vienatnē ir pārāk grūti pārvarēt negatīvās, meklējiet atbalstu un palīdzību!

cietušajiem.lv