Statistika rāda, ka no vardarbības ģimenē biežāk cieš sievietes, bet neatkarīgi no upura dzimuma, līdzcilvēkiem atbalstīt kādu, kurš cieš no vardarbības, var būt patiesi sarežģīti, taču reizēm tas var būt izšķiroši, lai cietušais netiktu ievainots vai pat nogalināts.

Par to, kāpēc vardarbību ignorēt nedrīkst, kā jūtas cietušais un kā sniegt palīdzību, stāsta klīniskā psiholoģe, biedrības “Skalbes” atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem koordinatore Santa Ozoliņa.

Kāpēc vardarbību nedrīkst ignorēt?

Vardarbīgas attiecības ir bīstamas kā cietušajam, tā viņa bērniem. Turklāt psiholoģiskā vai emocionālā vardarbība var būt tikpat postoša kā fiziska ietekme. Vardarbība attiecībās nekad nav pieņemama, neatkarīgi no apstākļiem, un tā nekad nav cietušā vaina. Kāda sieviete, kura septiņus gadus dzīvoja vardarbīgās attiecībās bilst:

“Mana ģimene un daži draugi zināja, ka viņš mani mēdza iepļaukāt. Taču viņiem nebija ne jausmas, cik postošas bija manipulācijas un kontrole, ar kurām saskāros katru dienu. Es patiešām vēlējos, lai kāds to uzzina, bet baidījos, ka mani nesapratīs. Man bija kauns.” Vardarbība nedrīkst tikt attaisnota ar alkoholu, stresu vai cietušā rīcību. Vardarbība ir uzbrucēja izvēle. Fiziski un seksuāli uzbrukumi, draudi un vajāšana ir noziegumi, par kuriem jāziņo policijai.

Vairāk lasīt raksta turpinājumā portāla DELFI.lv.

     Dalīties: