Ikdienas dzīvē visbiežāk sastopamie vardarbības veidi, kuros bērns varētu ciest

Pēc Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālistu ilggadējās pieredzes, bērns visbiežāk cieš no citu cilvēku rīcības ir izglītības iestādēs un ģimenē. Izglītības iestādēs bērni visbiežāk cieš no emocionālas un fiziskas vardarbības no vienaudžu puses, kas sevī ietver apsaukāšanos, pazemošanu, izsmiešanu, ignorēšanu, kā arī grūstīšanu un sišanu. Savukārt ģimenē bērni cieš no emocionālas un fiziskas vardarbības no vecāku, patēva vai pamātes puses, kā arī no brāļu un māsu puses. Bieži vien bērns ģimenē cieš arī tad, ja ir pamests novārtā vai netiek pienācīgi aprūpēts. Paši bērni visbiežāk stāsta, ka kāds no vecākiem bieži bļaujot uz viņu, sodot ar dažādiem aizliegumiem vai arī fiziskiem sodiem, kā arī patēvi un pamātes mēdz pielietot gan emocionālu, gan fizisku vardarbību pret bērniem.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā Jums ir iespēja iepazīties ar plašu informācija par Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa statistiku, kas pilnīgāk atspoguļo situāciju saistībā ar vardarbības veidiem pret bērniem (skat.).

Bērns varētu būt aculiecinieks
Visbiežāk bērns ir vecāku savstarpējo strīdu liecinieks. Tas notiek brīžos, kad kāds no vecākiem vai arī vecāki savstarpēji izturas emocionāli un fiziski vardarbīgi viens pret otru, bet bērniem nākas tajā noraudzīties. Bērni bieži vien jūtas vainīgi, ka vecākiem ir konflikti. Viņi ļoti pārdzīvo vecāku nesaskaņas un vēl vairāk vecāku šķiršanos. Īpaši smagi bērnam ir tajos, gadījumos, kad jāizvēlas, pie kura no vecākiem dzīvot vai arī vecāki likumiskā ceļā cenšas iegūt ikdienas aprūpes tiesības pielietojot šī mērķa sasniegšanai visdažādākos līdzekļus un bērns nokļūst vecāku savstarpējo attiecību risināšanas krustugunīs. Tāpat bērns bieži vien kļūst par aculiecinieku vecāku alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas situācijās, kā rezultātā bērns bieži vien arī cieš no emocionālas un fiziskas vardarbības, kā arī pamešanas novārtā.

Riska faktori bērna dzīvē,

  • kas attiecināmi uz pieaugušo cilvēku, kurš visbiežāk ir varmāka: pats piedzīvojis vardarbību; dzīves laikā iesaistījies nelikumīgās darbībās; dzīves laikā bijusi antisociāla uzvedība; psiholoģiskas grūtības (Vāja impulsu kontrole; Atkarības; Zems pašnovērtējums; Psihiska saslimšana); nesagatavotība vecāku lomai; pieaugušais ir izteikti kontrolējošs; pieaugušais sodīšanu uztver kā veidu, kā panākt bērna paklausību; pieaugušajam ir neadekvātas attiecības ar bērnu (Nespēj pieņemt bērnu; Uztver bērnu kā traucēkli; Problēmas bērna vecāku savstarpējās attiecībās).
  • kas attiecināmi uz bērnu- cietušo: bērns ar veselības problēmām; bērns ar uzvedības problēmām; bērns ar saskarsmes grūtībām; bērns, kurš uzvedībā, saskarsmē, raksturā vai temperamentā krasi atšķiras no vecākiem.
  • kas attiecināmi uz sociālo vidi: sociālās problēmas; ekonomiskās problēmas.
  • kas attiecināmi uz ģimenes vidi: nozīmīgas pārmaiņas ģimenes dzīvē (Attiecību problēmas; Bezdarbs, ienākumi; Dzīvesvietas maiņa; Slimošana, nāves gadījumi); liels ģimenes locekļu skaits; vecāku noslogojums darbā; izolācija, nespēja meklēt vai pieņemt palīdzību.

TOP 10 (ne) tiešas vardarbības traumas (avots: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas raksts):

  1. Kritienu traumas: 20 654 bērni tika traumēti 2016. gadā. Visbiežāk radušās, jo vecāki nav nodrošinājuši bērniem aizsargķiveres, elkoņu, ceļu sargus. Bērni nav pietiekami pieskatīti. Pie šīm traumām mediķi ierindojuši arī sakratītus zīdaiņus. Ja bērns tiek stipri kratīts, īpaši dusmās, kad parasti zūd paškontrole un mēra sajūta, pastāv ļoti liels risks, ka viņu var stipri savainot. Kad mazulis tiek stipri kratīts, smadzenes it kā sitas šurpu turpu pret galvaskausu, kas var izraisīt asinsizplūdumus vai citus bojājumus. Tāpat Snipe uzsvēra – zīdaini nedrīkst atstāt nepieskatītu ne uz mirkli!
  2. Vardarbība pret bērnu: 318 reizes Bērnu slimnīcas komanda ir vērsusies pie dažādām Latvijas bāriņtiesām, lai ziņotu par sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem vai vardarbību, kurā cietis bērns. Par šāda veida vardarbību mediķi īpaši uzrunā bērnudārza audzinātājas, skolotājus, kuri katru dienu ilgas stundas pavada kopā ar bērnu un var pamanīt izmaiņas uzvedībā, noskaņojumā
  3. Suņu kodumi – 238 bērni 2016.gadā vērsās Bērnu slimnīcā pēc tam, kad suņi bija viņus sakoduši. Vislielākā daļa no cietušajiem – divus gadus veci bērni, kuri sakosti sejā un plaukstās. Runājot par šāda veida traumām, Snipe uzsver – mazus bērnus nedrīkst atstāt ar dzīvniekiem vienatnē jeb bez pieaugušo klātbūtnes:
  4. Apdegumi – 165 bērni, vairums vecumā līdz diviem gadiem, apdedzināja ķermeni ar vecāku dzerto kafiju, tēju vai verdošo ūdeni. Daļai no viņiem slimnīcā bija jāpavada vairāk nekā mēnesi, tajā skaitā veicot operācijas. Lielākā daļa apdegumus guvuši bērni vecumā līdz vienam gadam. Gribi dzert karstu tēju vai kafiju? Noliec bērnu drošā vietā un dzer uz veselību, nevis turot mazuli klēpī, malko karsto dzērienu
  5. Batuti – 122 bērni 2016. gadā vērsās ar pārsistām galvām, lauztām rokām un kājām. Batuts nav bīstams un nerada traumas, ja uz tā atrodas viens bērns un apkārt ir aizsargtīkls. 2016. gads bija pirmais gads Bērnu slimnīcas vēsturē, kad arī ziemas sezonā tika vesti batutos traumēti bērni saņemt neatliekamo palīdzību. Tas notiek dēļ jauniem atvērtiem iekštelpu batutu izklaides centriem. Pēc Snipes teiktā, jā, batuts pat var būt labs trenažieris dažādu prasmju attīstībai, tikai ja lēkāšana notiek, izpildot visus drošības nosacījumus
  6. Ceļu satiksmes negadījumi – 121 bērns 2016. gadā saņēma neatliekamo palīdzību pēc ceļu satiksmes negadījuma. Daļa no tiem nebija piesprādzēti. Ko var darīt, vecāki? Esot uz ielas, pārrunāt labos un sliktos piemērus, pašam rādīt priekšzīmi un nebūt pārsteigtiem, ja kāds atbildīgs sabiedrības loceklis autostāvvietā pieklauvē pie loga, atgādinot, ka bērns ir jāpiesprādzē, ja pēkšņi esi piemirsis to izdarīt
  7. Svešķermeņi – 100 bērni 2016. gadā bija apēduši bīstamus priekšmetus, ko atraduši uz grīdas, aizsniedzamā plauktā vai no spēlējoties ar vecumam nepiemērotām rotaļlietām. Lielākā daļa no tiem ir 2 – 4 gadus veci. Svešķermeņi tika vilkti ārā no barības vadiem un elpceļiem. Svešķermeņu TOP sarakstā ir magnētiskās bumbiņas, baterijas, burkānu gabaliņi, rotaļlietu lauskas u.c. Tāpat liela daļa bērnu piekļūst viegli aizsniedzamās vietās sadzīves ķīmijai un to iedzer. Rezultāti bieži ir ļoti smagi
  8. Psihotropās vielas –  ap 55 pusaudži ir lietojuši dažādas psihotropās vielas un nonākuši Bērnu slimnīcā. Ar bērniem jau no mazotnes ir jārunā, kas ir pieņemami un kas nē, kā spēt pieņemt pareizo lēmumu, ja kāds no draugiem piedāvā kādas apreibinošas vielas
  9. Apēsti medikamenti – 50 mazi bērni piekļuvuši medikamentiem un tos apēduši. Pārsvarā 2 – 3 gadus veci bērni. Smagākās sekas – apstājusies elpošana. Vai tavs zāļu skapītis atrodas bērnam neaizsniedzamā vietā? Ej un pārbaudi, pirms nav notikusi nelaime!
  10. Seksuāli un fiziskā vardarbībā cietuši bērni – karu gadu ap 15 bērniem nonāk Bērnu slimnīcā fiziskas un seksuālas vardarbības dēļ. Liela daļa – mazā vecumā un cietuši ilgstoši. “Šis ir vardarbības veids, kuram statistikas tabulās vajadzētu būt nulle gadījumiem,” uzskata Snipe, vēršot uzmanību, ka visbiežāk šī vardarbība nenotiek vienu reizi. Un arī šo vislabāk varētu pamanīt bērnudārza audzinātājas un pedagogi skolā
     Dalīties: