No emocionālas vardarbības cietis bērns savā uzvedībā var uzrādīt antisociālu, destruktīvu uzvedību, nespēju rotaļāties ar citiem bērniem, izteikti pasīvu uzvedību, tendenci izolēties, agresivitāti, tendenci lietot atkarību izraisošas vielas. Bērni, kas cietuši no vecāku nolaidības un nerūpēšanās var būt miegaini un apātiski, skolā un bērnudārzā var ņemt bez atļaujas citiem piederošas lietas, izvairīties no skolas apmeklēšanas, iesaistīties antisociālos grupējumos, nerūpēties par savu ārējo izskatu, ģērbties neatbilstoši laika apstākļiem. Fizisku vardarbību piedzīvojuši bērni var izrādīt agresivitāti un dusmas pret vienaudžiem un pieaugušajiem, varbūt izteikti mazkustīgi vai tieši pretēji ļoti aktīvi, var uzvesties traucējoši, iesaistīties pretsabiedriskos grupējumos, klaiņot, lietot atkarību izraisošas vielas. Bērni, kas sakārušies visa veida seksuālās vardarbības izpausmēm savā uzvedībā uzrāda vecumam neatbilstošas zināšanas par seksualitāti, vai demonstrē vecumam neatbilstošu seksuālu uzvedību, mēdz paši sevi speciāli savainot – graizīt, dedzināt ,skrāpēt rokas, kājas u.c. ķermeņa daļas, plēst matus, kā arī atkārtoti nonākt situācijās, kurās atkal kļūst par seksuālas vardarbības upuri vai seksuālas vardarbības veicēju attiecībā pret citiem bērniem. Jāpievērš uzmanība tam, ka šai seku grupai raksturīgas domas par pašnāvību un pašnāvības mēģinājumi, raudzīšanās uz sevi it kā no malas.

     Dalīties: