Jaunākie foto

Pasākumu kalendārs












2017. gada 29. novembrī Labklājības ministrijas projekta “Izpratnes veidošanas kampaņas par nulles toleranci pret sievietēm, kuras cietušas no vardarbības “Vardarbībai patīk klusums”” ietvaros Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006 realizēja akciju “Pajautā juristam”. Akcijā piedalījās septiņi zvērināti advokāti – Mārīte Kozlovska, Inga Lauce, Rita Oļhova, Linda Reisa, Daina Saulīte Jevgenija Tverjanoviča-Bore un Ieva Timermane, kuri laika posmā 9:00-18:00 sniedza konsultācijas Latvijas iedzīvotājiem.

Kampaņas ietvaros pavisam tika sniegta 101 konsultācija. 75 gadījumos klātesošie zvērinātie advokāti sniedza juridiska rakstura konsultāciju. Divi zvani bija saistībā par kampaņas norisi, bet bez konsultācijas. 22 gadījumos tika sniegta emocionālā un informatīvā palīdzība un/vai krīzes intervence no 116006 tālruņa konsultantiem, neiesaistot juristus.

Kampaņas “Pajautā juristam” norises dienā 74 no zvanītājiem bija sievietes, 27 – vīrieši. Vecuma amplitūda abiem dzimumiem no aptuveni 25 līdz 83 gadiem. Aptuveni, 85% latviski un 15% krieviski runājošo. No iedzīvotājiem kuri izvēlējās pieminēt savu dzīvesvietu aptuveni 40% bija Rīgas vai Rīgas rajona iedzīvotāji. Iedzīvotāju sadalījums pa novadiem, ārpus Rīgas rajona bija aptuveni vienlīdzīgs. Jāņem vērā, ka šo statistiku sastāda tie iedzīvotāji, kuri informāciju snieguši paši. Tā kā sarunas ir anonīmas un konfidenciālas, klients netiek iztaujāts vairāk, kā tikai par notikušo noziegumu vai tēmu, kāpēc ir piezvanījis.

Kampaņas mērķis paredzēja sniegt konsultācijas vardarbības jautājumos, taču netika atraidīts neviens, kurš vēlējās jurista padomu arī citos jautājumos. Vēl jo vairāk tādēļ, ka bieži norādītajai pamatproblēmai tika identificēts vardarbībai rakturīgs fons. Atlasot personas kuras cietušas no vardarbības un konkrēti vēlējušās saņemt juridisku palīdzību, tad vardarbības raksturojuma sadalījums pēc tās formām redzams sekojošajā diagrammā.

 1

Augstāk esošajā diagrammā redzams kā biežākais konstatētais vardarbības veids ir emocionāla vardarbība. Tomēr arī visiem pārējiem vardarbības veidiem kā pavadošo tāpat var konstatēt emocionāli pazemojošu fonu.  taču jebkuram no pārējiem vardarbības veidiem kā pavadošais bijis emocionāli pazemojošs fons. No vardarbības pārsvarā cietušas sievietes, taču divas vardarbībā cietušās personas ir bijuši vīrieši. Vienā gadījumā tēvs cieš no ekonomiskas vardarbības no dēla puses, kurš cenšas izkrāpt nekustamo īpašumu. Otrā gadījumā māte vēlējās saņemt konsultāciju saistībā par savu dēlu, kurš cieš no sievas.   Absolūts vairākums zvanītāju cietuši no vardarbības ģimenē. Divi gadījumi saistīti ar vardarbību uz ielas (bez miesas bojājumiem) un viens zvans par vardarbību internetā. Konsultācija tiksusi sniegta arī jautājumā par aizdomām ka tiek seksuāli izmantota nepilngadīga meitene, savukārt pārējie bērni tiek iespaidoti fiziski. Visbiežāk vardarbībā cietušās piedzīvojušas tādas emocijas kā šoku, bailes, izmisumu, dusmas, apjukumu, vainas izjūtu, bezspēcību, kaunu, pazemojumu, trauksmi, vientulību, kā arī izjutušas turpmāku apdraudējumu.

Konsultācijas tikušas sniegtas arī jautājumos par citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tēmu aptuvenais sadalījums redzams sekojošajā diagrammā.

 2

Klienti arī sūdzējās par citu iestāžu darbu. Piemēram, policijas, Sociālā dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Taču šajos gadījumos juristi nesaskatīja normatīvo aktu pārkāpumu, pamatojoties uz kuru būtu jāierosina lieta. Tādēļ ir ticis ieteikts vērsties pie attiecīgo iestāžu augstākstāvošas instances radušos konfliktu risināšanai, administratīvā procesa ietvaros. Pārējos gadījumos juristi sniedza detalizētu, praktisku konsultāciju par pārkāpuma raksturu, klienta tiesībām un iespējamā risinājuma secīgiem soļiem.

     Dalīties:      
[contact-form-7 id="4" title="Kontaktu forma 1"]